2007.gada notikumi draudzē
Draudzes vakars - 2007.gada 6.janvārī.
 
Runā Kungs, jo Tavs kalps klausās!”
I Sam.3:9 VECMĀMIŅAS SARUNA AR MAZMEITIŅU Mūsu domāšana pretstatā Dieva apsolījumiem. Svētajos Rakstos – Bībelē mēs atrodam vairāk nekā 4000 apsolījumu, ko mūsu Debesu Tēvs ir devis saviem bērniem. Tomēr ir reizes, kad šķiet, ka nevaram sagaidīt to piepildīšanos, māc šaubas vai vispār Tas Kungs piepildīs savus apsolījumus. Bet mūsu Debesu Tēvs taču nav melis, uz Viņu var paļauties 100%, to mēs, domāju, visi esam pārliecinājušies savā dzīvē. Visām negatīvām lietām, ko mēs sakām, Dievam ir kas pozitīvs ko teikt uz to: JAUTĀ MAZMEITIŅA: | ATBILD VECMĀMIŅA: | 1. MAN GADĀS SITUĀCIJAS, KURAS, ŠĶIET, ATRISINĀT NAV IESPĒJAMS | Bībelē Lūk.18:27 Jēzus saka: ”KAS CILVĒKIEM NAV IESPĒJAMS, TAS IESPĒJAMS DIEVAM.” | 2. BIEŽI JŪTOS ĻOTI, ĻOTI NOGURUSI | Jēzus Mat.ev.11:28 saka : ”NĀCIET ŠURP PIE MANIS VISI, KAS ESAT BĒDĪGI UN GRŪTSIRDĪGI, ES JŪS GRIBU ATVIEGLINĀT.” | 3. DAŽREIZ LIEKAS, KA TRŪKST SPĒKA IESĀKTO DARBU TURPINĀT UN NOVEST LĪDZ GALAM | II Kor.12:9 lasām Jēzus apsolījumu : ”TEV PIETIEK AR MANU ŽĒLASTĪBU, JO MANS SPĒKS NESPĒKĀ VARENS PARĀDĀS.” 91 psalmā 15.p.Tas Kungs saka: ”KAD VIŅŠ (T.I.CILVĒKS) MANI PIESAUKS, TAD ES VIŅU PAKLAUSĪŠU.” | 4. MAN TRŪKST TĀDAS PILNĪGAS PAĻĀVĪBAS UZ SAVIEM SPĒKIEM | Sal.pam.3:5 ir rakstīts: ”PAĻAUJIES UZ TO KUNGU NO VISAS SAVAS SIRDS UN NEPAĻAUJIES UZ SAVA PRĀTA GUDRĪBU, BET DOMĀ UZ TO KUNGU VISOS SAVOS CEĻOS, TAD VIŅŠ DARĪS LĪDZENAS TAVAS TAKAS. „ | 5. KO DARĪT, JA ESMU SPIESTA KONSTATĒT - ES NEVARU TO IZDARĪT | Tad izlasi Dieva apsolījumu kas uzrakstīts vēstulē filipiešiem 4:3 „ES VISU SPĒJU TĀ SPĒKĀ, KAS MANI DARA STIPRU.” | 6. ES NESPĒJU IZTIKT AR SAVIEM FINANSU LĪDZEKĻIEM | Man ļoti patīk Agura lūgšana no Sal.pam.30.nod.7.,8 panti „DIVAS LIETAS ES LŪDZOS NO TEVIS TĒVS UN NELIEDZ MAN TĀS, IEKĀMS ES MIRSTU: ELKU KALPĪBA UN MELI, LAI BŪTU TĀLU PROJĀM NO MANIS; NABADZĪBU UN BAGĀTĪBU NEPIEŠĶIR MAN.” Bet vēstulē korintiešiem 9:8 ir rakstīts „DIEVS JUMS VAR BAGĀTĪGI DOT VISĀDU ŽĒLASTĪBU, KA JUMS ARVIEN IR PILNĪGA IZTIKŠANA UN PIETIEKOŠI VĒL PALIEK PĀRI LABIEM DARBIEM.” Bet Lūk.6:38 lasām: ”DODIET UN JUMS TAPS DOTS.” | 7. GADĀS, KA IZLEMJU – TAS NAV TĀ VĒRTS - UN DARBU PAMETU | Romiešiem 8:28 rakstīts:” ”UN MĒS ZINĀM, KA TIEM, KAS MĪL DIEVU, VISAS LIETAS NĀK PAR LABU.” | 8. ES NESPĒJU SEV PIEDOT, DROŠI VIEN ARĪ CITI MAN NEPIEDOD. KO MAN DARĪT | I Jāņa 1:9 rakstīts: „JA ATZĪSTAMIES SAVOS GRĒKOS, TAD VIŅŠ IR UZTICĪGS UN TAISNS, KA VIŅŠ MUMS PIEDOD GRĒKUS UN ŠĶĪSTA MŪS NO VISAS NETAISNĪBAS.” | 9. ES BAIDOS NO NEVEIKSMĒM, ESMU NESAVALDĪGA | II Tim.1:7 lasām: „JO DIEVS NAV MUMS DEVIS BAILĪBAS GARU, BET SPĒKA, MĪLESTĪBAS UN SAVALDĪBAS GARU.” | 10. ES VIENMĒR UZTRAUCOS UN NERVOZĒJU | Apustulis Pēteris 1. vēstules 5.nod. 7. pantā raksta: „VISAS SAVAS RŪPES UZVELIET VIŅAM, JO VIŅŠ GĀDĀ PAR JUMS” | 11. KO MAN DARĪT, JA MAN NEPIETIEK TICĪBAS | Rom.12:3 ”CAUR TO ŽĒLASTĪBU, KAS MAN DOTA, ES IKVIENAM NO JUMS SAKU: NEDOMĀJIET SEVI AUGSTĀKUS, KĀ PIENĀKAS, DOMĀJIET ATTURĪGI, IKVIENS PĒC TĀDA TICĪBAS MĒRA, KĀDU DIEVS TAM PIEŠĶĪRIS.” Vēstulē ebrejiem 11.nodaļa tā arī saucas – „Ticība Dievam.” TICĪBA NEATVIEGLO DARBUS, BET IESPĒJ VISAS LIETAS. 33.pant’rakstīts...TICĪBAS SPĒKĀ VALSTIS IR UZVARĒJUŠI, TAISNUS DARBUS DARĪJUŠI, APSOLĪJUMUS SAŅĒMUŠI, LAUVU RĪKLES AIZBĀZUŠI.TIKAI TICI! | 12. ES NEESMU PIETIEKAMI GUDRA | Apustuļa Jēkaba vēstules 1.nod.5.pantā rakstīts: „BET JA KĀDAM NO JUMS TRŪKST GUDRĪBAS, TAS LAI TO LŪDZ NO DIEVA, KAS VISIEM DOD DEVĪGI UN NEPĀRMEZDAMS UN VIŅAM TAPS DOTS.” | 13. IR BRĪŽI KAD JŪTOS ĻOTI VIENTUĻI | Vēstule ebrejiem 13:5 rakstīts: „PATS DIEVS TAČU IR SACĪJIS: ES TEVI NEKAD NEATSTĀSŪ UN NEKAD NEPAMETĪŠU.” | 14. UN KO DARĪT JA ESMU ĻOTI, ĻOTI NOSKUMUSI, PAT RAUDU | P.s.34:19 rakstīts: „KUNGS IR TUVU TIEM, KAM SALAUZTAS SIRDIS UN PALĪDZ TIEM, KAM SATRIEKTS UN NOSKUMIS PRĀTS” | 15. IR BRĪŽI KAD MAN NAV MIERA | Tad ieklausies vārdos, kas uzrakstīti Daniela gr.10.nod.19.p. „MIERS LAI IR AR TEVI. ŅEMIES DROŠU PRĀTU, JĀ DROŠU PRĀTU ŅEMIES UN ESI STIPRS.” Bet vēstulē filipiešiem 4.nod.7.pantā apustulis Pāvils raksta: „UN DIEVA MIERS, KAS IR AUGSTĀKS PAR VISU SAPRAŠANU, PASARGĀS JŪSU SIRDIS UN JŪSU DOMAS KRISTŪ JĒZŪ.” | 16. NETIEK UZKLAUSĪTAS VISAS MANAS LŪGŠANAS | Apust.Jāņa pirmās vēst. 3.nod .22.p. rakstīts: „JA MĒS KO LŪDZAM, TAD SAŅEMAM NO VIŅA, JO MĒS TURAM VIŅA BAUŠĻUS UN DARĀM TO, KAS VIŅAM TĪKAMS.” Pārbaudi sevi un to kā Tu pildi Dieva likumus! | 17. KĀ ES VARU IEMANTOT MŪŽĪGO DZĪVĪBU | Jāņa ev.3.nod.16.p.lasām: “JO TIK ĻOTI DIEVS PASAULI MĪLĒJIS, KA VIŅŠ DEVIS SAVU VIENPIEDZIMUŠO DĒLU, LAI NEVIENS, KAS VIŅSM TIC, NEPAZUSTU, BET DABŪTU MŪŽĪGO DZĪVĪBU.” BET... I Jāņa 5:13 “TO ES JUMS RAKSTU, LAI JŪS ZINAT, KA JUMS IR MŪŽĪGĀ DZĪVĪBA, KAS TICAT DIEVA DĒLA VĀRDAM.” Es esmu ļoti pateicīga Debesu Tēvam, ka mūsu dievnamā katru svētdienu ir klāts Dievgalds, jo Jāņa evaņģ. 6:53-54 ir Jēzus vārdi: „PATIESI, PATIESI ES TEV SAKU, JA JŪS NEĒDAT CILVĒKA DĒLA MIESU UN NEDZERAT VIŅA ASINIS JUMS DZĪVĪBAS NAV SEVĪ. KAS BAUDA MANU MIESU UN DZER MANAS ASINIS, TAM IR MŪŽĪGĀ DZĪVĪBA UN ES TO UZCELŠU PASTARĀ DIENĀ.” | 18. BĪBELĒ JĒZUS IR TEICIS: „ES NĀKŠU DRĪZ!”-BET PAGĀJUŠI JAU 2006.GADI. VAI UZ VISIEM APSOLĪJUMIEM JĀGAIDA TIK ILGI? | II Pēt.v.3:8-9 lasām: „TAS KUNGS NEVILCINA SAVU APSOLĪJUMU, KĀ DAŽIEM TAS ŠĶIET, BET IR PACIETĪGS AR JUMS, NEGRIBĒDAMS, KA KĀDI PAZUSTU, BET KA VISI NĀKTU PIE ATGRIEŠANĀS. BET TO VIEN TURAT VĒRĀ, MĪĻIE, KA VIENA DIENA TAM KUNGAM IR KĀ TŪKSTOŠ GADI UN TŪKSTOŠ GADI KĀ VIENA DIENA.” |
TĀ, LŪK, DIEVS SAVĀ VĀRDĀ ATBILD UZ VISIEM MŪSU JAUTĀJUMIEM.
Norvēģu māsu draudzes viesošanās Ķekavā 2007.gada jūlijā Sadraudzībai ar Stovneres draudzi Norvēģijā ir vairāk nekā desmit gadu vēsture. Šovasar 28. un 29. jūlijā Kjella Olafa Sannes vadībā mēs uzņemsim Stovneres draudzes grupiņu 18 cilvēku sastāvā, no kuriem divi būs mazi bērni. Mūsu draudzes vadība plāno sestdien 28.jūlijā ciemiņiem piedāvāt vienas dienas ekskursiju ar autobusu pa Vidzemi , bet sestdien 29.jūlijā piedalīties kopīgā dievkalpojumā.
Jauniešu vasaras nometne Zviedrijā 2007.gada augustā Kādā ļoti agrā un saulainā vasaras rītā pie Ķekavas baznīcas pulcējās bariņš vēl samiegojušos jauniešu. Viens aiz otra, sakrāmējuši savas nepavisam vieglās somas, ar nepacietību gaidījām ierūcamies autobusa motora skaņas, lai dotos ceļā. Vēl pēdējās atvadas, pamājot mājiniekiem, un tad jau varējām uzsākt ceļojumu. Pēc trīs stundām bijām Ventspilī, bet jau nākamajā dienā atradāmies Zviedrijā, Karlshamnas ostā. Veiksmīgi nokāpuši no prāmja, satikām mūsu sagaidītājus. Mūs laipni sveicināja nometnes vadītājs Manfrēds Osbārs ar meitu Anniki. Viņi mūs nogādāja nometnē, kur varēja sākties mūsu šīs vasaras jaukākais piedzīvojums.
Ik dienas mēs pavadījām kopīgā sadraudzībā ar vācu jauniešiem, spēlējām sporta spēles - futbolu, volejbolu, tautas bumbu; rīta un vakara svētbrīžos kopīgi slavējām Dievu, dziedot dziesmas gan vācu, gan angļu, gan latviešu valodā.
Īstu piedzīvojumu garu izjutām grupu izbraucienos, piemēram, divu dienu pārgājienā ar vairāk nekā 10 kg smagām somām, cauri meža takām līdz kādam ezeram, kura krastā, uzcēluši teltis, pavadījām brīnišķīgu vakaru uguns pavarda siltumā. Satraukuma pilns un aizraujošs izvērsās arī mūsu trīs dienu laivu brauciens, kurā pavadījām tikai pusi no dienas. Lielā vēja un lietus sacelto viļņu dēļ bija grūti savaldīt nelielās kanoe laiviņas, nācās pielikt daudz spēka un pūļu, lai noturētos virs ūdens. Vējam pastiprinoties, mūsu izturīgie puiši droši nogādāja meitenes krastā. Spēki bija izsmelti, bezspēcīgi cīnoties ar viļņiem, tādēļ vienīgais ko varējām darīt, bija lūgt Dievu, lai mūs pasargā no saslimšanas, vai vēl kā ļaunāka. Dažiem par prieku vai nelaimi mūsu laivu braucienu nācās pārtraukt slikto laika apstākļu un reāla dzīvības apdraudējuma - čūskas koduma dēļ kādam no dalībniekiem. Bijām laimīgi un Dievam pateicīgi, ka varējām atgriezties atpakaļ nometnē.
Tomēr ar šo mūsu piedzīvojumi nebeidzās, jo pēc pāris dienām kādā naktī mūs sadalīja divās grupās, aizsietām acīm sasēdināja busiņos un, dziedot dziesmas, aizveda līku - loču prom no nometnes. Atraisot acis, vienīgais, ko apkārt redzējām, bija tumšs mežs un divvirzienu ceļš, kur vienā virzienā dodoties var nokļūt nometnē, bet otrā - pavisam kur citur. Tā nu liekot kopā galvas un saplēstās kartes daļas arīdzan, meklējām ceļu mājup. Par laimi, atšķirībā no otrās grupas, kura stundām ilgi klīda pa purvu, jau pēc pāris stundām varējām mīlīgi saritināties guļammaisos savās naksnīgi vēsajās teltīs.
Līdzās šiem piedzīvojumiem katru dienu darbojās arī radošās darbnīciņas. Tajās mēs gatavojām krēsliņus atpūtas brīžiem, pinām atslēgu piekariņus, kā arī apgleznojām T-krekliņus un karodziņus. Neatņemama nometnes sastāvdaļa, protams, bija kiosks, kurā ik vakaru varēja iegādāties kādu našķi, kā arī pastkartes sūtīšanai uz mājām.
Diena pēc dienas raiti ritēja līdz nedēļas beigās pienāca svētdiena. Šajā dienā visi tika aicināti piedalīties olimpiādē, kurā bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, iršanās ar rokām pa ezeru ar kanoe, nometnes dziesmas sacerēšana, līšana caur auklu tīmekli, 10 ēģiptiešu mocību attēlošana, tējas maisiņu mešana u.tml. Dienas pirmā puse pagāja jautrās un aktīvās nodarbēs. Vakarpusē mēs piedalījāmies Dievkalpojumā, kurā 12 cilvēki atveidoja Svētā Vakarēdiena dzīvo gleznu. Vēl mēs varējām būt par lieciniekiem vienas vācu meitenes iesvētībām ezera krastā, kur tiešām bija jūtama Kristus klātbūtne. Pusnaktī telšu pilsētiņas centrā tika iedegts ugunskurs un, dziedot dziesmas, noslēdzām šo burvīgo dienu.
Bez izpriecām nometnē savu laiku veltījām arī darbam, uz maiņām mazgājām traukus - gan savus, gan virtuves, tīrījām dušas telpas, kurās pieejams bija tikai auksts ūdens, kā arī piedalījāmies svētbrīža organizēšanā. Visu nometnes laiku rīta svētbrīžos tika caurskatītas Bībeles nodaļas no 2.Mozus grāmatas par Dieva izredzēto tautu - Izraēlu. Mūsu svētbrīža tēma bija „Apsolītā zeme”. Caur nelielu drāmas uzvedumiņu, dziesmām un Dieva Vārdu centāmies atklāt pārējiem savu izpratni par šo tēmu. Tā nu mēs priecīgi un draudzīgi dzīvojāmies pa nometni līdz pienāca nometnes izskaņa. Pēdējo vakaru pavadījām ar spēlēm un rotaļām, ar dažādiem priekšnesumiem - ko nu kurš bija sagatavojis un, protams, kā ierasts ar dziesmām ģitāras un kahanta (bungu) pavadījumā. Svētdienas rīts pagāja nedaudz skumīgās un tomēr sirsnīgās atvadu noskaņās. Vēl pēdējo vilni uz, urrā, palaiduši, atvadījāmies no vācu jauniešiem. Mums, latviešiem, bija tā iespēja uzkavēties nometnes teritorijā divas dienas ilgāk un izbaudīt vēl pēdējos kanoe brauciena priekus pa ezeru, kā arī padarboties kādā no radošajām darbnīciņām. Tā nu noslēdzās mūsu fantastiskā divu nedēļu ilgā piedzīvojumu nometne. Sirsnīgu cilvēku pavadīti un brīnišķīgu atmiņu saviļņoti ar prāmi atgriezāmies savā zemē Latvijā, ko par mājām saucam. Vissirsnīgāko pateicību mēs vēlamies teikt Dievam par šo dāvanu! Bet ļoti liels un neizsakāmi mīļš PALDIES no visiem brauciena dalībniekiem, Ķekavas un Katlakalna draudzes jauniešu grupā, mūsu Ķekavas pagasta padomei par šo dāvāto iespēju būt un piedalīties Zviedrijas nometnē. Bez jums, Ķekavas pagasta padome, mums tas nebūtu izdevies. Lai Dievs jūs bagātīgi visus svētī!
Liene – Helēna Henčele
|
