PAR BAZNĪCAS DIENĀM CĒSĪS
No 31.jūlija līdz 2.augustam skaistajā un vēsturiski
gleznainajā Cēsu pilsētā norisinājās 3. BAZNĪCAS DIENAS. Tajās piedalījās
gandrīz tūkstotis LELB draudžu locekļi un viesi. Atbilstoši Baznīcas Dienu moto
"Ņemiet un ēdiet. Es esmu dzīvības maize." trijās dienās tika
piedāvātas 72 aktivitātes un pasākumi. Piesātinātā programma deva garīgu
stiprinājumu un prieku gan pieaugušajiem, gan bērniem un jauniešiem. (no LELB mājaslapas)
Pirmā doma,
uzzinot, ka šovasar Cēsīs gaidāmas Baznīcas dienas, bija – jā, noteikti braukšu!
Uz pirmajām Baznīcas dienām Alūksnē netiku, otrajās Valmierā varēju piedalīties
tikai daļēji, bet ar to pietika, lai saprastu, cik svētīgs, celsmīgs ir šāds
pasākums. Taču, jo tuvāk nāca vasara, jo straujāk aizpildījās arī kalendārs, un
beigu beigās likās – nē, ja vēl Baznīcas dienas, tad tas jau būs par traku. Un
tad pienāca kāda e-pasta vēstulīte, kurā visa cita starpā māsa Kristū aicināja
pieteikties uz Baznīcas dienām, minot vairākus iemeslus par labu dalībai tajās
un arī pievienojot programmu. Tā, sēžot, lasot un pārdomājot, bet jo īpaši
iepazīstoties ar daudzveidīgo plānoto aktivitāšu klāstu, izlēmu – mēs brauksim.
Mēs, tas ir, kopā ar bērniem. Jo arī viņiem domātā programma likās gana plaša
un interesanta.
Un patiešām – to,
ka aizbraucām, nenožēlojām ne mirkli. Trīs brīnišķīgi piepildītas dienas daudzu
ticīgo vidū, skaistā vietā un Dieva tuvumā. Pasākuma vieta patiesi bija izcila
– pašā pilsētas sirdī - lielajā, senajā baznīcā, ap to un tās tuvumā. Baznīcā
varēja klausīties stāstus par Dieva darbiem dažādu cilvēku dzīvē un ērģeļmūziku,
tur notika rīta svētbrīži, Tezē vakara lūgšana, pūtēju orķestra koncerts un tika
izrādīts mūzikls. Un kad pirmās dienas pusdienlaikā uznāca lietus, tad uz
baznīcu no Rožu laukuma pārcēlās arī Mārtiņš Rītiņš ar savu skābeņu zupas
katlu. Pārējās ēdienreizes gan baudījām citu pavāru mākslu un nevis baznīcā,
bet gan blakus baznīcai esošajā plašajā Cēsu pils dārzā. Turpat ik dienas
norisinājās arī daļa aktivitāšu bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Savukārt,
dārza otrā pusē, aiz grandiozajām pilsdrupām - Cēsu pils parka estrādē - notika
gan Baznīcas dienu atklāšana un noslēgums, gan priekšlasījumi un koncerti. Pirmās
dienas vakarā klausītājus iepriecināja Jorans Šteinhauers no grupas „Ārzemnieki”,
Goran Gora (Jānis Holšteins) un Liene Dravniece. Īpaši aizkustinošs daudziem
likās piektdienas vakara koncerts, kurā uzstājās koris, orķestris un solisti –
Ingus Pētersons, Lorija Vuda, Evita Zālīte, Andris Ērglis un mazā Katrīna Paula
Dīringa.
Dažu desmitu vai
simtu soļu attālumā atradās arī citu norišu vietas – skolas, draudzes nams,
pagalmi un citi Cēsu dievnami, kur varēja piedalīties gan dažādās radošajās
darbnīcās, gan klausīties lekcijas, skatīties kino, diskutēt, satikt mācītāju
privātai sarunai vai grēksūdzei. Bija arī Gaismas ceļš, jauniešu vakars, bija
sports, ekskursijas, Bībeles čempionāts, foto orientēšanās un vēl un vēl. Tēmas
un nodarbes katrai gaumei un atbilstoši katra interesēm. Savs laiks bija
atvēlēts arī praktiskas palīdzības sniegšanai Cēsu trūcīgākajām ģimenēm.
Var mēģināt
atcerēties un uzskaitīt visu, kas notika šajās dienās, taču ir gandrīz
neiespējami vārdos ietvert garīgo un emocionālo guvumu. Tas, kurš reiz to ir
izbaudījis, tādos un līdzīgos pasākumos piedalīties vairs īpaši nav jāmudina un
jāpārliecina, bet tam, kurš šaubās, kuram liekas, ka tas nav priekš viņa, ka
tas ir par dārgu, par tālu, par ilgu utt., var tikai ieteikt vismaz vienreiz
pamēģināt un tad pašam izsecināt, bija vai nebija to vērts. Personisks stāsts
un aicinājums vienmēr ir arī daudz iedarbīgāks nekā, piemēram, afiša vai pa
ausu galam dzirdēta ziņa radio, TV vai baznīcā. Un, ja vēl varam, labajai rokai
nezinot, ko kreisā dara, noziedot tādam cilvēkam ceļanaudu vai dalības maksu,
paņemt viņu pie rokas un aizbraukt kopā, tad varam būt droši – Dievs noteikti
izdarīs visu pārējo.
Arī mani bērni
nezināja un nesaprata, kas tas īsti ir, uz ko mēs dodamies. Kā nometne? Kā
draudzes svētki? Viņiem atlika tikai paļauties, ka mamma ne uz ko sliktu un
garlaicīgu neaicinātu un nevestu. Tāpat kā man atlika vien paļauties uz Debesu
Tēvu, ka Viņš arī tieši mums ir ko īpašu šajās dienās sagatavojis. Un nu jau
mēs ar nepacietību gaidām nākamās Baznīcas dienas! Tiksimies tajās? Tiksimies!
Baznīcas dienu dalībniece Antra
Strūklaka
Rožu laukumā Cēsu Sv.Jāņa baznīcas priekšā Gaismas ceļa
...un
strūklaka bērnu nodarbību starplaikā :)
Iepazīstot
kristīgos skautus un cepot skautu maizi
Kopā ar
misionāres Annas Irbes latviešu ev.lut.Baznīcas Indijā prezidenti Violetu
Stīvenu
Keramikas
darbnīcā
Varam lepoties ar to, ka mūsu draudze atbalstīja virsmācītāja Roberta
Feldmaņa pirmā sprediķu (no 1991.-1994. gadam) krājuma "VIENĪGI
KRISTUS" izdošanu.
"Šī sprediķu izlase ir īpaša dāvana tiem, kas iespiesto vārdu var
salikt kopā ar atmiņām par šo neparasto, aizraujošo personību. Lasot rakstīto,
viņi varēs iekšēji ieklausīties, kā sprediķis notika, profesoram stāvot
kancelē. Arī tie, kas viņu nepazina, šai grāmatā atradīs to, kas profesora
sprediķus darīja tik auglīgus", - tā grāmatu raksturo arhibīskaps J.
Vanags.
Vairāk informācijas par šo izcilo personību
varat atrast http://www.robertsfeldmanis.lv/.
Ikviens ir aicināts papildināt krājumu ar savā
rīcībā esošām piemiņas lietām, fotogrāfijām un atmiņām rakstot uz e-pastu katlakalns@gmail.com
1973.gada
23.septembrī mācītāja T.Valtera 45.gadu ordinācijas un draudzes priekšnieka
Reņģīštēva 90.gadu jubilejas dievkalpojumā. Arhibīskaps J.Matulis, asistē
P.Žibeiks un R.Feldmanis.